Esmu galīgi slima. Sāp kakls, ir klepus. Jūtos briesmīgi. Es esmu sapratusi, ko šādās reizēs vajag. Vajag siltu tēju, vajag pilnu zāļu komplektu, vajag atbalstu un daudz mīļuma. Un ir ļoti grūti, ja tā nav un ja esi atstāta viena, tad kad esi visvārgākā. Jūties vienkārši aizmirsta. Bet tā laikam arī šobrīd vajag būt, jo sieviete nekad neatzīs to, ka kaut ko nevar pati izdarīt. Un tā laikam arī ir mūsu vislielākā kļūda un sliktākā īpašība. Es pieņemu, ka pēc laika būs citādāk..
