Šobrīd manas divas mīļākās pilsētas ir pārvērtušās par varenās krievu impērijas metrapolēm. Esot Rīgā, aptuveni 30% pašreizējo Rīgas automašīnu ir ar Krievijas numurzīmēm. Jūrmalā, no Majoriem līdz Dzintariem vienīgā dzirdamā valoda ir krievu valoda. Pat viesmīļi Jomas ielas kafejnīcās iesāk sarunu ar 'добрый день!' Esmu jau sen pieradusi dzirdēt gan savu dzimto valodu, gan krievu valodu ikdienā, protu runāt abās valodās un saprašanās man nerada problēmas, bet lūk viss šis te mani padara nedaudz skumju.
Un patiesībā, skumja, nevis dusmīga, es esmu, jo liekas kaut kā negodīgi. Tagad, lai saņemtu pilsonību vajag tikai naudu. Nopērc īpašumu pierīgā, iegādājies jaunāko mersi vai bembi un pa lielam, visi jau zin, kas tu tāds esi, kādā valodā tevi uzrunāt un no kurienes tu nāc.. Tu nedari neko valsts labā, jo nodokļus jau sen esi iemācījies apiet. Vienīgais, kur tas 21% spēj tevi panākt ir pērkot kārtējās 5 pudeles Ruskij Standart vienā no Rīgas atzītākajiem lielveikaliem, lai pēc tam varētu taisīt kārtējo ballīti savā izīrētajā Jūrmalas rezidencē. Un tad, kad galvenā gada sanāksānas ballīte visiem šiem tipa cilvēkiem Jūrmalā ir beigusies, tad pavisam viegli ir aizlidot atpakaļ uz mājām. Un man tas šķiet tik negodīgi! Mazā Latvija ir kā vasarnīca, kas 9 mēnešus stāv tukša un nevajadzīga, gaidot, kamēr saimnieki atbrauks, lai varētu pēc viņu patikas tiem izdabāt. Ko nozīmē tas, ka 11.novembrī NAV iespējams slēgt krastmalu, bet Jaunā Viļņa disenēm, kad krievu estrādes dziedoņi ar fonogrammām kliedz turpat blakus Rīgas Pilij, vienmēr atradīsies laiks noorganizēt to, ka satiskmi slēdz?
Es uzskatu, ka tas ir tik skumji un negodīgi. Tā tam nav jābūt! Latviešu tauta mūžu dienu bijuši zemnieku tauta - vai tad tiešām vēl nav saviem bērniem iemācīts, ko nozīmē vērtības un, ka nauda ne vienmēr spēlē galveno lomu, ja runa iet par mūsu pašu pašcieņu. Bet šeit nevar neuzteikt krievu centību. Ir jāmāk salikt visus cilvēkus visos pareizajos amatos tā, lai pēc tam bez problēmām varētu rīkot ballītes tur, kur paši gribu un mājas celt milzu platībās kāpu zonā. Tas nepārpotami ir daudzus gadus kopts talants.
Vai nevajadzētu būt tā, ka latviešu tautai nav jākrīt ceļos, lai izdabātu tiem, kam ir nauda? Un nauda Latvijai pašai ir! Tā vienkārši tiek nevienlīdzīgi sadalīta. To var saskatīt jebkur, kur skatās. Dažiem ir dots tik daudz, cik 3 mūžos nevar iztērēt, citi - mēģina nodzīvot vienu mūžu velkot kopā galus.. Un cik nožēlojami izskatās tie, kas vai no ādas lien ārā, lai šo 3 nedēļu laikā parādītu mūsu Maskavas viesiem, cik laipni mēs esam pret viņiem, ka tie mums ir kā piemēri no kā mācīties. Un tāpēc es nekad nevēlos pazemoties kāda priekšā, kam ir nauda, un nav nozīmes vai tu esi Kargins, Krasovickis vai Krutojs - manā uztverē, naudai nekad nebūs lielāka vērtība par to mīlestību, ko pret savu zemi man ir iemācījuši mani vecāki. Mana zeme - tā ir mans zelts.