Cik labi ir atgriezties mājās, kur tevi gaida. No rīta pamosties, izstaipīties, paskatīties ārā pa logu. Tad klusiņām, klusiņām piecelties, lai nepamodinātu mīļo cilvēku, kas blakus vēl saldi guļ. Ieelpot. Ieelpot smaržu, kas nāk no virtuves, kur mamma kā vienmēr ir uztaisījusi ko gardu.
Cik labi ir, ka nekas nesāp. Ka vari 3 reizes palēkties, pietupties un apgriezties. Doties skriet no rīta uz parku, vakarā izvest pastaigā suni. Pacelt rokās mazo brālēnu un māsīcu. Pasviest sunītim bumbu.
Cik labi ir redzēt pasauli. Pavasara ziedoni un vasaras saulrietus. Redzēt cilvēkus, putnus, ziedus, ēkas, tiltus. Redzēt kā viss apkārt mainās. Redzēt savu atspulgu spogulī un pasmaidīt.
Cik labi ir varēt tev to visu pateikt. Pateikt, pačukstēt, izkliegt, nodziedāt! Cik labi ir, ka tu mani dzirdi un saproti. Ka kopā mēs varam rast vienotu domu, nodziedāt pirmo pantiņu dziesmai. Uzklausīt noslēpumus.
Cik labi ir sagaršot savu mīļāko saldējumu. Ēst pirmās zemenes vasarā. Veldzēt slāpes pēc garas dienas. Sajust skūpstu. Sniegt pretī glāstu.
Un to visu apvienojot, es vēlreiz saku, Cik labi ir atgriezties mājās, jo viss, ko es mīlu, ir tieši tur.