Vakar Rīgā norisinājās baltās naktis. Ņemot vērā, ka tas ir nakts pasākums, nesteidzīgi uz to arī devos. Es pieņemu, ka interesentu dienas garumā bija pietiekami daudz, jo pat pusnaktī cilvēku centrā un vecrīgā bija vēl ļoti daudz. Lai nu kā, kārtējo reizi mani nekas vairs nevarēja pārsteigt..
Kaut kad nesen runājām par to, kā tad tas viss ir sācies. Kurā brīdī cilvēki, kas ikdienā klausijās pop-rock un r'n'b dziesmas pārleca uz tādiem brīnumiem kā 'Noā un valis' un 'Iedomājies pūķus', kas šobrīd sev līdzi velk veselu industriju, kas pārsvarā sastāv no ļoti vecām vai izskata ziņā nonēsātām drēbēm, mantām un braucamrīkiem, tajā pašā laikā popularizējot kafijas kultūru un dārgas tehniskās ierīces. Tā teikt, neesi derīgs, ja tev nav vecmammas blūzes un tavā Erenpreiss nav groza, kur iemest Macbooku un iPhonu. Man gribas ticēt, kad tas lūzuma punkts sākās ar to laiku, kad populāri bija MGMT - Kids un 'punktu uz i' jaunās ēras sākumam uzlika 'Pumped up kicks', ja tādu salīdzinājumu var pieņemt kā atskaites punktu. Es šeit nerunāju par to mazo sub-kultūras slānīti, kas jau jaunās tūkstošgades sākumā parādijās ASV. Te vairāk runa iet par mūsu pašu letiņiem, kuriem tajā laikā VH1 un MTV vēl rādīja Britnijas un SUM41 hitus. Bet kāds sakars 'Baltajām naktīm' ar visu šo hipsternīcu? Vistiešākais.
Gandrīz katru mēnesi, vismaz 500m rādiusā ap vietu, kur dzīvoju, atveras jauna kafējnīca. Vislielākais noslogojums laikam ir posmā starp K.Barona, Dzirnavu un Tērbatas ielu. Tur ir atrodamas vismaz 2 Coffee-Inn, Caif Cafe, Costa Coffee, Gustava beķereja, Kūkotava un vēl šādas tādas vienkāršākas vietas, kur ātri ieķert kafiju. Coffee-Inn lieliski māk piesaistīt īsto auditoriju, kas uz turieni dodas ieķert kādu kafiju, iečekoties, nofotografēt Instagram, kā barista ir uztaisījusi zīmējumu un tad doties tālāk ikdienas gaitās. Bet Coffee-Inn šoreiz nav tas labākais piemērs. Šeit šobrīd ir lieliskas iespējas atīstīties mazajiem uzņēmējiem, jo savādāk es tiešām nesaprotu, kā tādas vietas kā Kaņepes kultūras centrs, kas atrodas pa pusei nobrukušā ēkā, bez remonta un ar vienu kafijas automātu, spēj iekasēt naudu?
Tātad Baltās nakts ietvaros, papsējām pabūt arī pēc maniem uzskatiem vis nesanitārākajā vietā visā Vecrīgā - Fontaine Deli Snack. Interjers šai vietai noteikti neizmaksāja vairāk par 1000ls. Pašai telpai remonts kā tāds nav veikts. Ir aizšpaktelēti caurumi, kārtīgi pa griestiem savilkti vadiņi uz lampām un dzesētājiem, šādas tādas Rozentāļu pirmkursnieku cienīgas bildītes, pāris ar zelta flakoniņu nopūstas karnīzes un ļoti dīvaina izskata krēsli - vietām ķeblis, vietām Luija XVI cienīgs dīvāns. Āra terase ir kaut kas vispār vesela raksta cienīgs. Visa zeme ir lipīga un slapja, jo lielākoties ir noleita ar alu. Turpat mētājas salātu lapas, gaļas strēmeles, un ļoti daudz fri kartupelīšu, ko acīmredzot kāds nav gribējis. Man tik ļoti žēl kļuva meitenes, kas strādā par viesmīli šajā uzņēmumā un kura, kārtīgi pildot savu darbu, visiem pienes ēdienu, bet pēc visiem jāvāc nost tā netīrība, kas atrodas uz zemes.. Bet kronis visam ir tie cilvēki, kas apmeklē šo iestādi. Un es to nesaku kā pirmo iespaidu. Nē. Diemžēl, ne pēc manas iniciatīvas, šajā vietā ir bijis jābūt vismaz 5 reizes un katru reizi, šeit notiek kaut kas vienkārši drausmīgs. Cilvēki vai nu sāk strīdēties pa visu ēstuvi, apvemj kaut ko, acu priekšā ar kailām rokām taisot virtuvē ēdienu paspēj pakasīt galvu vai paurbināt degunu vai vienkārši ir garīgi nelīdzsvaroti. Un šī nakts nebija izņēmums.
Šonakt darīšana bija ar iedzērušiem, galīgi nelīdzsvarotiem cilvēkiem. Konkrēti 2 meitenēm un vienu vīrieti, kuru gadi noteikti nebija vairāk par 23. Tik briesmīgus vārdus no jaunas meitenes mutes sen nebija nācies dzirdēt. Viņa 30 minūšu laikā man spēja uztaisīt tādu kultūršoku, kādu nebiju piedzīvojusi vismaz 5 gadus. Nevēlos tieši atkārtot viņas teikto, bet 30 minūtes notika strīds ar visu mūsu galdiņu par to, kāda ir mūsu katra orientācija, kurš ar kuru gulēs, cik mēs esam neizglītoti un nepieskaitāmi un ko mēs te vispār atļaujamies. Pirmās 10 minūtes bija diezgan smieklīgi klausīties ģeniālās frāzes, kas bira ārā no hipstermeitenes Ingas mutes. Bet pēc 15 minūtēm, kad sākām saprast, ka cilvēkam nav pilns kalendārs, tas jau sāka kļūt vienkārši skumji. Bet Inga nebija vienīgā ar nepieskaitāmības pakāpi. Tikpat nepieskaitāma bija Ingas vārdā nenosauktā iereibusī draudzene, kuru acīmredzami kaitināja, ka mēs meitenes, kas neiejaucamies strīdā, varam klusi smieties par to, ko saka Inga. Kad nu beidzot no iekštelpām atnāca trešais, minētais vīrietis, tad uz mirkli jau likās, ka abas iereibušās (neteikšu 'dāmas', jo tur bija ļoti tālu līdz šim titulam) šmaras (jau tuvāk) savāks un nomierinās. Bet nē. Te tikai viss sākās. Pats vīrietis nezinādams situāciju, uzreiz mūs visus nodēvēja par neandertāliešu baru, kas neko nesaprot un tūlīt izdarīšot mums vislielāko sodu. Sods bija tas, ka no futlāra tika izvilkta ļoti labi noskaņota vijole un nākamās 5 minūtes viņš pie mūsu galdiņa mums spēlēja vijoli (atzīšos, lieliski sanāca). Bet skats bija iespaidīgs - Vecrīga, Deli Snack, pusnakts, trijotnes galdiņš noliets ar alu un izmētātiem fri kartupeļiem, 2 meitenes, kas nepārtraukti runā par homoseksuāļiem un kurš ar ko te no mums guļ un vīrietis, kas tam visam pa starpu pie mūsu galdiņa spēlē vijoli. Es dodu 10 balles šim vatdafakam.
Pēc vijoles spēles, ko mēs gan atzinīgi novērtējām, vīrietis pasmējās un teica, ka mēs esam deģenerātu bars, kas neko nesaprot un, ka tas esot bijis sods. Tālāk jautājumu vairs nebija. Vēl vismaz 15 minūtes trijotne vēl turpināja runāt to pašu veco tēmu. Mēs gan vairāk neklausījāmies. Kad gājām prom, redzējām, ka trijotne jau ir paspējusi vārdiski apmainīties ar otru galdiņu, kur jau sākās nākamais strīds.
Mīļie, es jums galvoju, šāds hipsteru brīnums ir iespējams tikai Fontaine Deli Snack. Bet ko tad mums tur, mums jau šo subkultūru nesaprast.. :)
With love,
Zane.