Respektīvi - distance. Jebkuram no mums ir interesa uz apkārt notiekošo, taču, pienāk tā mēra robeža, kad šīs intereses ir par daudz. Saprotu, ka svešas dzīves apspriešana ir cilvēku dabā, taču, tas nav normāli, kad intereses objekts ir pilnīgi nepazīstams cilvēks, kuru jūs esat redzējis uz 3 minūtēm, vai nēsat ar viņu kontaktējies vispār. Diezgan absurdi ir, kad galīgi nepazīstami ļaudis runā pēdējos murgus par Jums, par tiem dzīves momentiem, kuros nav bijuši blakus. LABRĪT! Tauta! Jūs mani nepazīstat, es jūs arī (pat redzējusi nēsmu) - nu kāda velna pēc, tad Jūs varat spriest par to, ko es darīju iepriekšējā naktī, kā atpūtos ar draugiem, vai cik daudz Martini izdzēru bārā! Nu vai tad tiešām pasaulē nav nekā interesantāka?! Mani glaimo tas, ka es esmu Jūsu intereses objekts, bet pavisam neiepriecina, ka Jūs labāk rakņāsieties mana "netīrajā veļā", nekā mēģināsiet uzlabot savu dzīves kvalitāti! Nu, vai tad tiešām Jums nav savas dzīves, ka jālien manā? Nu, vai tad ir tik traki? Ja Jums nepatīk tas, ko es daru, vai kaut kādā veidā tas skar Jūs, Ok! Es Jūs uzklausīšu, un, ja būs vajadzība, ņemšu vērā Jūsu viedokli, bet līdz tam - "izmazgājiet savu netīro veļu un tikai tad iesakiet, cik daudz pulvera un mīkstinātāja vajag man", lai gan, ticiet man, es tikšu galā arī bez Jūsu padomiem!: *